► Kā noturēt skolēnu uzmanību?
Par to, kā noturēt skolēnu uzmanību stundu laikā, skolotājiem jādomā visa mācību gada garumā – ne tikai rudenī un pavasarī. Skolēnu spēju noturēt uzmanību ietekmē dažādi faktori.
◆ Emocionālā pašsajūta
Ja skolēns jūtas labi, ir ar sevi apmierināts, viņam ir draugi un ģimenē valda saskaņa, uzmanību noturēt ir vieglāk.
Savukārt emocionāli pārdzīvojumi var būt saistīti ar:
• dusmām
• trauksmi
• bailēm
• agresiju
• nesaskaņām vecāku starpā
• šķiršanos
• sērām
• brāļa vai māsas ienākšanu ģimenē
• ģimenes locekļa slimību
• darba zaudējumu
• dzīvesvietas maiņu
Ja bērns jūtas nedrošs vai satraukts, viņa uzmanība tiek novirzīta uz pārdzīvojumu, nevis mācību saturu.
▲ Fiziskā pašsajūta
Skolēna fiziskā veselība būtiski ietekmē spēju koncentrēties.
Fiziski un garīgi veselam bērnam uzmanību noturēt ir vieglāk nekā bērnam, kurš:
• ir saaukstējies
• slimo ar hroniskām vai iedzimtām saslimšanām
• saskaras ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem
• ir neizgulējies vai pārguris
Nogurums un slikta pašsajūta tieši ietekmē koncentrēšanos.
■ Intelektuālās spējas
Trešais būtiskais faktors ir skolēna intelektuālās spējas.
▸ 1. Verbālās dotības
No vārdu krājuma lieluma atkarīgs, vai skolēns labāk uztver konkrētu vai abstraktu informāciju. Ja vārdu krājums ir mazs, bērns var:
• nesaprast abstraktu informāciju
• justies apjucis
• kļūt trauksmains
Ārējās pazīmes:
• grozīšanās
• nemierīga sēdēšana
• skatīšanās pa logu
• nespēja sekot līdzi norādēm
▸ 2. Domāšanas spējas
Tajās ietilpst:
• informācijas izgūšana no ilglaicīgās atmiņas
• telpiskā domāšana
• audiālās spējas
• kvantitatīvā spriešana
Ja šīs spējas ir pazeminātas, iespējami mācīšanās traucējumi. Šādos gadījumos ieteicama pielāgota programma, kas ļauj:
• izmantot palīgmateriālus
• strādāt savā tempā
• saņemt papildu laiku uzdevumiem
Grūtības rada apjukumu un trauksmi, kas ietekmē uzmanību.
▸ 3. Kognitīvā produktivitāte
Tajā ietilpst:
• darba temps
• darba (īslaicīgā) atmiņa
Ja bērns strādā lēni vai ātri nogurst, viņš var:
• netikt līdzi klasei
• just trauksmi
• zaudēt motivāciju
Nogurums var izpausties kā:
• skatīšanās vienā punktā
• knosīšanās
• nemiers
• uzmanības zudums
◆ Skolotāja prasme vadīt klasi
Ceturtais būtiskais faktors ir skolotāja prasme vadīt klasi. Klases vadīšanā svarīgas ir šādas prasmes:
• labas sejas rādīšana
• sevis nosaukšana
• skolēnu nosaukšana
• aktīvā gaidīšana
• apstiprinājuma došana
Neirobioloģiskie pētījumi rāda, ka mācīšanās notiek labu izjūtu apstākļos. Ja klasē ir droša un paredzama vide, uzmanība saglabājas vieglāk.
► Klasē skolotājs ir galvenais
Skolotājs ir kā kuģa kapteinis – viņš nosaka virzienu. Lai skolēni varētu sekot līdzi, skolotājam jābūt paredzamam: jāstāsta, ko dara un ko darīs tālāk.
Neparedzamība rada trauksmi, bet drošība veicina koncentrēšanos.
◆ Bērna nosaukšana
Bērna nosaukšana palīdz viņam sevi līdzsvarot.
Piemēram:
„Pēteri, tu esi dusmīgs.”
„Kārli, tu skaties ārā pa logu. Man liekas – tu esi noguris.”
Nosaukšana palīdz bērnam atgriezties pie sevis un savām labām izjūtām. Bērns, kurš sevi “reģistrē”, ir vieglāk vadāms.
◆ Prasme aktīvi gaidīt
Aktīvā gaidīšana nozīmē dot bērnam laiku pabeigt darbu.
Tas veicina izjūtu:
„Es varu. Man sanāk. Es esmu labs.”
Apstiprinājums („Jā, labi!”) nostiprina bērna pašvērtējumu un motivāciju.
◆ Balss kā instruments
Skolotājs var izmantot dažādus balss toņus:
• skaļāku
• klusāku
• spalgāku
• dobjāku
Tam, ko skolēns redz un dzird, jābūt baudāmam gan acīm, gan ausīm. Ja klasē valda drošība, paredzamība un pozitīva attieksme, jautājums “kā noturēt uzmanību?” vairs nav tik sarežģīts.
