► Kā noturēt skolēnu uzmanību?

Par to, kā noturēt skolēnu uzmanību stundu laikā, skolotājiem jādomā visa mācību gada garumā – ne tikai rudenī un pavasarī. Skolēnu spēju noturēt uzmanību ietekmē dažādi faktori.

◆ Emocionālā pašsajūta

Ja skolēns jūtas labi, ir ar sevi apmierināts, viņam ir draugi un ģimenē valda saskaņa, uzmanību noturēt ir vieglāk.

Savukārt emocionāli pārdzīvojumi var būt saistīti ar:

• dusmām
• trauksmi
• bailēm
• agresiju
• nesaskaņām vecāku starpā
• šķiršanos
• sērām
• brāļa vai māsas ienākšanu ģimenē
• ģimenes locekļa slimību
• darba zaudējumu
• dzīvesvietas maiņu

Ja bērns jūtas nedrošs vai satraukts, viņa uzmanība tiek novirzīta uz pārdzīvojumu, nevis mācību saturu.

▲ Fiziskā pašsajūta

Skolēna fiziskā veselība būtiski ietekmē spēju koncentrēties.

Fiziski un garīgi veselam bērnam uzmanību noturēt ir vieglāk nekā bērnam, kurš:

• ir saaukstējies
• slimo ar hroniskām vai iedzimtām saslimšanām
• saskaras ar fiziskiem vai garīgiem traucējumiem
• ir neizgulējies vai pārguris

Nogurums un slikta pašsajūta tieši ietekmē koncentrēšanos.

■ Intelektuālās spējas

Trešais būtiskais faktors ir skolēna intelektuālās spējas.

▸ 1. Verbālās dotības

No vārdu krājuma lieluma atkarīgs, vai skolēns labāk uztver konkrētu vai abstraktu informāciju. Ja vārdu krājums ir mazs, bērns var:

• nesaprast abstraktu informāciju
• justies apjucis
• kļūt trauksmains

Ārējās pazīmes:

• grozīšanās
• nemierīga sēdēšana
• skatīšanās pa logu
• nespēja sekot līdzi norādēm

▸ 2. Domāšanas spējas

Tajās ietilpst:

• informācijas izgūšana no ilglaicīgās atmiņas
• telpiskā domāšana
• audiālās spējas
• kvantitatīvā spriešana

Ja šīs spējas ir pazeminātas, iespējami mācīšanās traucējumi. Šādos gadījumos ieteicama pielāgota programma, kas ļauj:

• izmantot palīgmateriālus
• strādāt savā tempā
• saņemt papildu laiku uzdevumiem

Grūtības rada apjukumu un trauksmi, kas ietekmē uzmanību.

▸ 3. Kognitīvā produktivitāte

Tajā ietilpst:

• darba temps
• darba (īslaicīgā) atmiņa

Ja bērns strādā lēni vai ātri nogurst, viņš var:

• netikt līdzi klasei
• just trauksmi
• zaudēt motivāciju

Nogurums var izpausties kā:

• skatīšanās vienā punktā
• knosīšanās
• nemiers
• uzmanības zudums

◆ Skolotāja prasme vadīt klasi

Ceturtais būtiskais faktors ir skolotāja prasme vadīt klasi. Klases vadīšanā svarīgas ir šādas prasmes:

• labas sejas rādīšana
• sevis nosaukšana
• skolēnu nosaukšana
• aktīvā gaidīšana
• apstiprinājuma došana

Neirobioloģiskie pētījumi rāda, ka mācīšanās notiek labu izjūtu apstākļos. Ja klasē ir droša un paredzama vide, uzmanība saglabājas vieglāk.

► Klasē skolotājs ir galvenais

Skolotājs ir kā kuģa kapteinis – viņš nosaka virzienu. Lai skolēni varētu sekot līdzi, skolotājam jābūt paredzamam: jāstāsta, ko dara un ko darīs tālāk.

Neparedzamība rada trauksmi, bet drošība veicina koncentrēšanos.

◆ Bērna nosaukšana

Bērna nosaukšana palīdz viņam sevi līdzsvarot.

Piemēram:
„Pēteri, tu esi dusmīgs.”
„Kārli, tu skaties ārā pa logu. Man liekas – tu esi noguris.”

Nosaukšana palīdz bērnam atgriezties pie sevis un savām labām izjūtām. Bērns, kurš sevi “reģistrē”, ir vieglāk vadāms.

◆ Prasme aktīvi gaidīt

Aktīvā gaidīšana nozīmē dot bērnam laiku pabeigt darbu.

Tas veicina izjūtu:
„Es varu. Man sanāk. Es esmu labs.”

Apstiprinājums („Jā, labi!”) nostiprina bērna pašvērtējumu un motivāciju.

◆ Balss kā instruments

Skolotājs var izmantot dažādus balss toņus:

• skaļāku
• klusāku
• spalgāku
• dobjāku

Tam, ko skolēns redz un dzird, jābūt baudāmam gan acīm, gan ausīm. Ja klasē valda drošība, paredzamība un pozitīva attieksme, jautājums “kā noturēt uzmanību?” vairs nav tik sarežģīts.