+371 26139284
inesetaube@inbox.lv

Marte Meo

Marte Meo (paša spēkiem – latīņu val.) ir attīstību atbalstoša programma. Metodi izveidojusi un attīstījusi Maria Aarts no Nīderlandes.

video-kamera

Marte Meo metode balstīta uz vecāku/aprūpētāju un bērnu/klientu sadarbības video analīzi. Tiek nofilmēta kāda ikdienas situācija un pēc tam kopīgi skatoties tiek vērtēta savstarpējā sadarbība. Bieži vien, skatoties video tiek pamanītas detaļas, kuras ikdienas steigā ir palaistas garām.

Video var izmantot kā instrumentu, lai:

savāktu detalizētu informāciju par dabisku atbalstošu bērnu audzināšanas uzvedību no aktuālām ikdienas situācijām;

sniegtu detalizētu ieskatu klientiem pašu ikdienas realitātē. Video palīdz ieraudzīt viņu pašu potenciālu;

nodrošinātu ieskatu, kāda veida palīdzība bērnam/klientam ir nepieciešama;

palīdzētu vecākam/aprūpētājam piemērot audzināšanu/aprūpi atbilstoši bērna/klienta vajadzībām;

redzētu bērna/klienta attīstību soli pa solim;

pārbaudītu, vai jaunajai uzvedībai ir pareizs efekts. Tā ir atgriezeniskā saite, vai šī metode tiešām palīdz;

dotu iespēju bērnam/klientam mācīties priecāties par saviem panākumiem, skatoties veiksmīgus komunikācijas momentus video;

vecāks/terapeits varētu sekot savam attīstības procesam video.

udens-plaukstas

Problēmas bieži vien tiek uzskatītas par „grūtībām”, bet tās var arī uzskatīt par „iespējām” cilvēka attīstībai, jo saskaroties ar neierastām/ nebijušām situācijām ir iespējams apgūt jaunas prasmes. Problēmas stimulē cilvēkus augt. Problēmas parāda, kādas prasmes nav pietiekami attīstītas, lai cilvēks tiktu galā ar radušos situāciju. 

 Izmantojot Marta Mea metodi, bērns, vecāks, profesionālis vai indivīds tiek atbalstīts, lai attīstītu prasmes un spētu attīstīties un iemācīties tikt galā ar savām problēmām.

Vairāk par Marte Meo varat atrast:

Marte Meo izplatība valstīs:

Austrālijā

Austrija

Indijä

ASV

Baltkrievijā

Izraela

Belgija

Isalijā

Brazilijä

Jaunzēlande

Dānijā

Krievija

Francijā

Farēru salas

Latvijā

Grieķijā

Horvātijā

Vācijā

Zviedrijā

Mongolija

Niderlande

Norvija

Polija

Slovākijā

Spānijā

Somijā

Sveice

Ungārijā

Marte Meo pragramma:

- Marte Meo programma autismam

- Marte Meo programma komunikācijas prasmju attīstībai

- Marte Meo programma raudošajiem zīdaiņiem

- Marte Meo bērnudārziem, dienas aprūpei

- Marte Meo skolas programma

- Marte Meo ģimeņu atbalsta programma

- Marte Meo audžuģimeņu programma Marte Meo hiperaktīviem bērniem

- Marte Meo veselibas aprūpes programma

- Marte Meo pozitivu menedžmenta parsmju apmācības programma

- Marte Meo programmas bērnu un pieaugušo psihiatrijā

- Marte Meo programma veciem Jaudimu.c.

Kas ir Marte Meo metode?

Marte Meo - paša spēkiem

Marte Meo - mazi soliši ar konkrētu informāciju

Marte Meo - komunikācija, kas veicina attīstību

Marte Meo - KO, KAD, KāDĒĻ

Marte Meo - prakse nevis teorija

Marte Meo:

Skolotāji:

Individualis atbalsta sarunas

Individualis video konsultācijas

"Labo sajūtu darbnica"

Semināri, nodarbibas

Vecāki:

Individuālās atbalsta sarunas

Individualis video konsultācijas

Atbalsta grupas vecākiem

Seminari,  nodarbibas

Bērni:

Individuālas konsultācijas

Diagnostika, atzimunu sagatavošana

Marte Meo dialoga pamatprincipi:

- „Laba seja"

- Redzi, kur ir bērna acis

- Nosauc bērna akcijas (darbības, verbālās, emocionālās)

- Nosauc savas akcijas (darbibas, emocionālās)

- Dod laiku izdarīt līdz galam, AKTĪVI GAIDI

- Stāsti kā vajag darit

- Apstiprini

MarteMeo – mans drošais pamats

MarteMeo metode manā dzīvē ienāca pavisam nejauši – kā joks, jo man gribējās pamācīties. Toreiz man šķita, ka pamācīties, kā labāk komunicēt – tas nav nekas sarežģīts, bet MarteMeo praktiķa līmeņa apmācības ir labs veids, kā vienu dienu mēnesī nebūt darbā un lieliski pavadīt laiku ,t.i., apvienot izklaidi ar lietderīgo.

Tajā laikā es nemaz nedomāju, ka MarteMeo metodes apgūšana manā dzīvē un profesionālajā darbā ieviesīs tik lielas izmaiņas. Es nedomāju, ka MarteMeo metode būs manas tagadējās profesionālās darbības pamats, bet savā privātajā dzīvē, attiecībā pret savu bērnu, es skaidri apzināšos, kāpēc esmu „laba mamma”.

Bet nu par visu pēc kārtas.

MarteMeo metode radās septiņdesmitajos gados Nīderlandē. Tās autore ir MariaAarts. Šobrīd MarteMeo metode darbojas apmēram 38 pasaules valstīs. Izmantojot MarteMeo metodi, ir izstrādātas vairākas programmas, kā piem., MarteMeo programma autismam, MarteMeo bērnu aprūpes programma, MarteMeo bērnu psihiatrijas programma, MarteMeo komunikācijas prasmju apmācība, MarteMeoprogramma raudošajiem zīdaiņiem, MarteMeo programma dienas aprūpei un bērnudārziem, MarteMeo programma veciem ļaudīm ,MarteMeo ģimeņu atbalsta programma, MarteMeo audžuģimeņu programma, MarteMeo programma hiperaktīviem bērniem, MarteMeo skolas programma u.c. programmas. Tā kā ar MarteMeo metodi strādā dažādu profesiju pārstāvji, tad jāsaka, ka katrs speciālists MarteMeo pielieto savas profesijas ietvaros.

Latvijā MarteMeo metodi ieviesa ģimenes psihoterapeiti Ilona un Gatis Buši. Un jāpiebilst, ka šogad aprit 10 gadi, kopš Latvijā ir MarteMeo metode. Šim notikumam par godu 4. oktobrī Rīgā notiks starptautiskā MarteMeo konference. Par visu plašāk var uzzināt www.martemeo.lv, vai personīgi sazinoties ar Ilonu vai Gati.


  Burtiskā tulkojumā no latīņu valodas MarteMeo nozīmē „paša spēkiem”. Citiem vārdiem sakot, MarteMeo metode ir komunikācijas programma, kas veicina attīstību, jo attīstība notiek dialogā.Tik pat svarīgi ir piebilst, ka MarteMeo ir prakse nevis teorija, jo MarteMeo metode atbild uz trīs jautājumiem: „Kas jādara?”, „Kad jādara?” un  „Kāpēc jādara”. Līdz ar to, man MarteMeo metode, attiecībā pret vecākiem, kas nāk pie manis ar jautājumiem par bērnu, ļauj būt ļoti konkrētai. Un es varu vecākiem parādīt konkrētas viņu komunikācijas prasmes, kas veicina bērna attīstību un tajā pašā laikā, varu parādīt, ko vecāks vēl vairāk var darīt priekš konkrētā bērna attīstības veicināšanas.


  MarteMeo nozīmē atgriezties pie pamatiem, atgriezties pie saskarsmes pamata elementiem, tāpēc MarteMeo attīstību atbalstošais dialogs sevī ietver sekojošus komunikācijas pamatelementus:


·         „Laba seja” – vienkārši sakot, skatoties otra cilvēka sejā , es redzu sevi. Ja seja, kurā es skatos, ir laba, tad arī man rodas izjūta, ka esmu labs, bet, ja es skatos sejā, kura ir dusmīga, nopietna, vai citiem vārdiem sakot, slikta, tad arī manī parādās izjūta, ka esmu slikts, ar mani kaut kas nav kārtībā, rodas trauksmes izjūta. Attīstība notiek tad, kad ir labas izjūtas. Tāpēc vecākam vai aprūpētājam vai pedagogam pamatā ir jābūt ar labu seju, lai bērns būtu ar labām izjūtām un mierīgs. Tas ir priekšnoteikums, lai notiku attīstība un sekmīga mācīšanās. Smadzeņu gatavība mācīties ir paaugstināta, kad mēs piedzīvojam kaut ko pozitīvu – tā ir iekšējā programma, kas radusies evolūcijas laikā.


·         Spēja redzēt bērna uzmanības fokusu – jeb vienkāršiem vārdiem sakot, pieaugušajam ir jāredz, kur ir bērna acis, jo tā mēs varam redzēt, kas bērnu konkrētā brīdī interesē. Redzot, kas bērnu interesē, mēs varam viņu vieglāk vadīt, jo, lai panāku mums vēlamo uzvedību, vispirms mums ir jāieiet bērna pasaulē jeb jāpieslēdzas viņam.


·         Bērna darbības, verbālo un emocionālo iniciatīvu nosaukšana –kad bērniņš tikko piedzimst, viņš vēl neko par sevi nemāk pastāstīt. Lai veicinātu bērna valodas attīstību un viņa spēju reģistrēt pašam sevi, pieaugušajam bērns ir jānosauc, piem., ja bērns raud, vecākam jāsaka: „Tu raidi. Tu esi bēdīgs.” Tādā veidā bērns jutīsies redzēts no pieaugušā puses, viņš jutīsies svarīgs, īpašs, kā arī notiks valodas attīstība, jo pieaugušais bērna darbības iniciatīvai  - raudāšanai, būs iedevis vārdu. Pēc laika bērnam pieaugot, viņš jau pats par sevi spēs pastāstīt, jeb sevi nosaukt: „Es raudu, jo esmu bēdīgs!” Tas nozīmē, ka bērns labi sevi reģistrē un var par sevi pastāstīt. Ja bērns spēj sevi nosaukt, tas liecina, ka viņš ir prognozējams jeb paredzams priekš pieaugušā vai otra bērna. Spēt būt paredzamam priekš otra cilvēka, tas ir veiksmīgas komunikācijas priekšnoteikums. Nereti pieaugušie nezina, ko darīt ar bērna jūtām, piem., dusmām. Vienīgais veids, kā mazināt dusmas un citas grūtās jūtas, ir iemācīties tās atpazīt vai reģistrēt. Bērnam reģistrēt jūtas iemāca pieaugušais, kurš pasaka, piem.,: „Tu esi dusmīgs!” Kad pieaugušais to izdara, bērns saņem informāciju, ka tas, ko viņš tagad jūt, saucas dusmas. Tas nav nekas bīstams, jo, piem., mamma to pazīst. Tad kad bērnam ir informācija par viņa emocionālo stāvokli, tad jūtas norimst pašas. Tātad – lai jūtas norimtu, tās ir jānosauc!


·         Pieaugušā spēja nosaukt savas darbības, verbālās un emocionālās iniciatīvas. Ja pieaugušais spēj sevi nosaukt, tas nozīmē, ka viņš sevi reģistrē jeb ir kontaktā ar sevi. Ja pieaugušais sevi reģistrē, viņš bērnam ir paredzams. Lai notiktu sekmīga mācīšanās un attīstība, pieaugušajam priekš bērna ir jābūt ļoti paredzamam, jo tādā veidā bērnā saglabājas labas izjūtas un bērns spēj sekot līdzi pieaugušajam. Ja klasē skolēniem ir grūti noturēt uzmanību uz skolotāju, tas nozīmē, ka skolotājai ir jāattīsta spējas sevi nosaukt.


·         Aktīvā gaidīšana – brīdī, kad pieaugušais gaida, kamēr bērns būs izdarījis, pieaugušais rada bērnā izjūtu: „Tu esi svarīgs!”. No mirkļa, kad pieaugušais gaida uz bērnu, bērns iemācās gaidīt uz citiem.


·         Apstiprināšana – arī tā bērnam dod izjūtu „es esmu labs, ar mani viss ir kārtībā, es varu, man izdotas utt”. apstiprināšana ir vajadzīga priekš veselība pašvērtējuma un sevis varēšanas apzināšanās. Parasti apstiprināšanas ir par maz, bet jāatceras, ka apstiprinājuma nekad nav par daudz! Jo vairāk bērns saņems apstiprinājuma par sevi, jo stiprāks viņš sevī jutīsies. Ja pieaugušas bērnu apstiprinās arī par it kā niekiem , pieaugušā skatījumā, bet par lietām, kas bērnam ir svarīgas, jo bērnam vēlākajā dzīvē vajadzēs mazāk  sev pievērst uzmanību, darot visādas nepatikšanas.


·         Triangulācija jeb stāstīšana par citiem –pieaugušais bērnam stāsta par citiem par apkārtējo vidi, kurā dzīvojam. Bērnam ir jāzina, ka viņš pasaulē nav viens, ka viņš ir sociāla būtne. Dodot informāciju par citiem, bērnā tiek attīstītas arī empātijas spējas.


   Kompetenti vecāki to dara katru dienu  - ierauga bērna iniciatīvas, seko tām, regulē tās, vada to strukturētā, uz mērķi orientētā, mērķtiecīgā veidā – to viņi ir iemācījušies no saviem vecākiem. Šādi mēs iepazīstam savu spēku un izmantojam to savā ikdienas dzīvē.


  Augstākminēto MarteMeo metodes galveno pamatprincipu izvērtējumu veic video analīzē - tiek nofilmēta kāda ikdienas situācija un pēc tam, kopīgi skatoties, tiek vērtēta bērna un pieaugušā sadarbība. Tieši ar video palīdzību var pamanīt komunikācijas detaļas, kas ikdienas dzīvē un steigā var tik nepamanītas. Video palīdz saskatīt katra konkrētā saskarsmes dalībnieka prasmes un attīstības iespējas. Tāpat video palīdz klientam ieraudzīt viņa paša potenciālu, kā arī palīdz ieraudzīt, kāda konkrēta palīdzība ir nepieciešama, kā arī video palīdz vecākam vai aprūpētājam ieraudzīt, kādas prasmes bērnam ir nepieciešams attīstīt, lai viņš varētu pats veiksmīgi tikt galā ar ikdienas grūtībām. Tikai ar video palīdzību var redzēt klienta attīstību soli pa solim, un video dod iespēju klientam mācīties priecāties par saviem panākumiem, skatoties veiksmīgos komunikācijas momentus. Vecāki ir lepni, ja viņiem izdodas paveikt uzdoto. Viņiem tās parasti ir jaunas izjūtas, jo viņi ir sasnieguši kaut ko, kas ir svarīgs viņu bērnam un dod bērnam labākas iespējas. Līdz ar to MarteMeo metode klienta problēmas uzskata par iespējām , jo katra grūtā situācija cilvēka dzīvē, dod viņam iespējas mācīties un apgūt jaunas prasmes.MarteMeo ir fokusēta uz spēkiem, kas jau ir ģimenē un tā atgādina mums par būtiskām cilvēciskām vērtībām.


  Kā jau minēju,MarteMeo ir praktiska metode, jo tā sniedz konkrētu, praktisku un saprotamu informāciju par bērna attīstību. Strādājot ar vecākiem un skolotājiem, es redzu, ka viņi daudz ko labu dara intuitīvā līmenī. Mans kā terapeites uzdevums, ir parādīt vecākam vai skolotājam, ko tieši viņš dara un kā to sauc, un kāpēc, tas ko viņš dara, ir tik svarīgs priekš bērna attīstības. Un vēl es parādu, ko vecāks vai skolotājs var darīt vēl vairāk. Tātad – es padaru apzinātu to, ko vecāks vai skolotājs dara intuitīvi, izjūtu līmenī. Manā skatījumā, tieši šīs apzinātās lietas ir tās, kas rada šo drošības un pamata izjūtu. Es pati to piedzīvoju, kad filmēju savas filmas gan, kad es esmu kopā ar savu bērnu, gan, kad es darbojos ar saviem kolēģiem – skolotājiem. Ilona man rādīja veiksmīgos video fragmentus, kur bija redzamas manas prasmes. Viss, ko es darīju, ieguva daudz dziļāku jēgu, nekā tas bija pirms tam. Tā rezultātā manī radās izjūta – es esmu laba, un es skaidri zinu, kāpēc es esmu laba. Nosaucot manas labās iniciatīvas: „Jā, tu to izdarīji! Brīnišķīgi!”, Ilona man palīdzēja atklāt manis pašas iekšējo spēku. Izejot no savas iegūtās pieredzes, es turpinu stiprināt gan vecākus, gan pedagogus.


  Būt par pedagogu – tas ir ārkārtīgi atbildīgs darbs. Jo skolotājam ir jāapzinās, kā viņš ietekmē bērnu. No skolotāja spējas veidot kontaktu ir atkarīgs tas, kā bērnam klāsies skolā un vai viņam patiks mācīties. Ja skolotājs ir ar dusmīgu seju, viņš var izcili pārzināt savu mācāmo mācību priekšmetu, bet bērnam pie viņa nepatiks un nepatiks arī mācību priekšmets, ko šis skolotājs māca.


  Ja skolotājs ir ar labu seju, patīkamu balss tembru, spēj nosaukt sevi un nosauc arī bērnus, tas jau ir signāls par to, ka bērnam skolā klāsies labi un viņam patiks mācīties! Tāpat, skolotājam ir jāapzinās, ka, ja bērna vecāki ir ar zemām komunikācijas prasmēm un bērnam maz ko var dot, tad skolotājam ir iespējas šo bērna deficītu aizpildīt - iedot bērnam to, ko vecāki vēl nespēj iedot.


  Skolotājiem ir nepieciešama konkrēta informācija, gan par to, kā dibināt kontaktu, gan par to, kā pozitīvā veidā vadīt klasi. Jo arī bērnam ir vajadzīga pozitīvā vadīšana – bērnam ir jāzina, ko no viņa gaida. Līdz ar to, skolotājam klasē ir jābūt redzamam. Kā kļūt redzamam  un kā vadīt klasi, izejot no konkrētā skolotāja prasmēm, uz šiem jautājumiem konkrētas atbildes sniedz MarteMeo. Labs skolotājs vienmēr ir gatavs pilnveidot savas prasmes, jo viņš zina, ka – jo es būšu labāks, jo labāki būs bērni.


  Tātad, MarteMeo skolotājam palīdz saprast, kā veidot kontaktu gan individuāli ar bērnu, gan ar visu klasi vai grupu, kā pozitīvi vadīt gan bērnu individuāli, gan visu klasi, kā likt vecākam justies gaidītam klasē un skolā, kā bērnu ievadīt klasē tā, lai viņš justos gaidīts un redzēts. MarteMeo parāda skolotājam, kā konkrēti iedot skolēnam uzdevumu tā, lai viņš to paņemtu. Kā vadīt bērnu atpakaļ tajos brīžos, kad viņš ir , piem., aizdomājies, vai nodarbojas ar citām lietām, kas stundas laikā nav paredzētas.


  Arī skolotājam ik pa laikam ir nepieciešams saņemt atgriezenisko saiti par sevi – es esmu labs – MarteMeo palīdz to iedot, parādot konkrētas skolotāja prasmes un tās pastiprinot. MarteMeo stiprina skolotāja labo paštēlu, un, ja skolotājam ir labs paštēls, tāds būs arī viņa mācītajiem skolēniem.


Veiksmīgu Jauno mācību gadu vēlot,

Inese Taube, psiholoģe, MarteMeo terapeite – kolēģu trenere